Vairākuma Eiropas valodu pastāvēšana ir apdraudēta
Eiropas vadošie valodas tehnoloģiju speciālisti secinājuši, ka vismaz 21 Eiropas valodai draud izmiršana digitālajā pasaulē.
Piektdien, 21. septembrī, Rīgā notiekošajā starptautiskajā konferencē “Valoda, tehnoloģijas un Eiropas nākotne” (ltrigaconference2012.com) tiks prezentēts pētījums, ko veicis Eiropas izcilības tīkls META-NET, iesaistot vairāk kā 200 ekspertus, to skaitā arī Latvijas pētniekus.
Pētījumā piedalījās vairāk nekā 200 ekspertu, izveidojot META-NET balto grāmatu sērijas 30 sējumus (tie pieejami gan tiešsaistē, gan drukātā formātā), un tajā ir izvērtēts valodas tehnoloģiju atbalsts katrai valodai šādās četrās jomās: automatizētā tulkošana, runas tehnoloģijas, teksta analīze un valodas resursu pieejamība.
“Mūsu pētījuma rezultāti ir satraucoši. Lielākajā daļā Eiropas valodu ir izteikts resursu trūkums, dažas pat ir pilnībā atstātas novārtā. Šādā skatījumā daudzas no mūsu valodām vēl nav gatavas izturēt nākotnes pārbaudījumus”, saka profesors Hanss Uškoraits (Hans Uszkoreit), META-NET koordinators, DFKI (German Research Center for Artificial Intelligence — Vācijas Mākslīgā intelekta pētījumu centrs) zinātniskais direktors un pētījuma līdzredaktors. Otrs pētījuma līdzredaktors Dr. Georgs Rēms (Georg Rehm) no DFKI piebilst: “Šīs atšķirības starp valodas tehnoloģiju atbalsta līmeni dažādām Eiropas valodām un tehnoloģiju jomām ir dramatiskas. Plaisa starp “lielajām” un “mazajām” valodām joprojām palielinās. Mums ir jāpanāk, ka visas mazās un resursiem nabadzīgās valodas nodrošinām ar vajadzīgajām pamattehnoloģijām, pretējā gadījumā šīs valodas ir nolemtas digitālai izmiršanai.”
Pētījumā tika izvērtēta valodu gatavība cīnīties ar digitālās pasaules izaicinājumiem. Tajā secināts, ka Eiropas attīstību apdraud ne tikai ekonomiskie un finanšu satricinājumi. Eiropas vienotībai traucē arī tajā pastāvošās valodu barjeras. Tās apgrūtina saziņu un sadarbību, kas sniedzas pāri valstu robežām, kavē preču un pakalpojumu eksportu, uzņēmumu spēju strādāt ārējos tirgos. Pētījums parāda, ka valodas tehnoloģijas ir līdzeklis, kā pārvarēt valodu barjeras un stiprināt Eiropas nacionālās valodas. Eiropai ir jārīkojas, lai sagatavotu valodas digitālajam laikmetam.
Viens no pētījuma veicējiem, Baltijā vadošā tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” valdes priekšsēdētājs Dr. Andrejs Vasiļjevs: „Pētījumā secināts, ka mēs esam liecinieki digitālajai revolūcijai, ko var salīdzināt ar Johana Gūtenberga izgudroto iespiedpresi. Tās valodas, kurās netika drukātas grāmatas, ar laiku iznīka. Arī mūsdienās valodas dzīvotspējai ir svarīga tās lietošana jaunajās tehnoloģijās.”
A. Vasiļjevs norāda, ka datora un mobilo tālruņu lietotājiem angļu valodā tiek sniegtas daudz plašākas iespējas nekā mazāk lietotās valodās. Tas sašaurina šo valodu lietojumu un apdraud šo valodu ilgtspēju.
“Ekspertu veiktajā salīdzinošajā analīzē tikai angļu valodas atbalsts saņēmis vērtējumu “labs”. Holandiešu, franču, vācu, itāliešu un spāņu valodām ir viduvējs tehnoloģiskais atbalsts. Skaitliski nelielās Eiropas valodas, to skaitā lietuviešu un latviešu, tika vērtētas kā visvairāk apdraudētās,” stāsta “Tilde” vadītājs A.Vasiļjevs.
Konferencē tiks arī akcentēti nozīmīgākie rezultāti, kas pēdējos gados sasniegti valodas tehnoloģiju attīstībā Latvijā.
„Tildes mērķis ir panākt tādu pašu tehnoloģisko nodrošinājumu latviešu valodai, kāds pieejams lielajām valodām. Esam lepni, ka Tildes valodas tehnoloģiju sasniegumus, par kuriem stāstīsim konferencē, novērtējusi gan Eiropas Komisija, gan tādi globāli uzņēmumi kā Microsoft, kuriem esam palīdzējuši tehnoloģiju izstrādē. Tos attīstot un paplašinot, Latvijai ir iespēja kļūt par globālu līderi mazāku valodu tehnoloģiju attīstībā,” uzskata A.Vasiļjevs.
Par Tildi
Tilde ir vadošais plaša lietojuma programmatūras izstrādātājs Baltijas valstīs. Tilde ir dibināta 1991. gadā Rīgā. Uzņēmumam ir biroji arī Viļņā un Tallinā, un tajā kopā strādā 120 darbinieki. Galvenie Tildes darbības virzieni ir valodas tehnoloģijas, datorprogrammu lokalizācija, grāmat-vedības un uzņēmuma vadības programmatūra. Tildes klientu lokā ir tādi uzņēmumi kā Microsoft, IBM, Oracle, Latvijas Banka un daudzi citi.
Vairāku gadu garumā Tildes pētnieki izstrādājuši labāko mašīntulkotāju Baltijas valodām. Pētnieciskā darba rezultāti ļāvuši Tildei ievērojami uzlabot latviešu tekstu tulkošanas kvalitāti, apsteidzot pat IT gigantu Google. Eiropas konkurētspējas un inovāciju programmā Tildes vadībā tapis mašīntulkošanas portāls LetsMT!, kas tiks oficiāli atklāts konferencē Rīgā 21.septembrī.
Par META-NET
META-NET – Eiropas izcilības tīkls, ko veido 60 pētniecības centru no 34 valstīm – nodarbojas ar to, ka veido daudzvalodīgās Eiropas informācijas sabiedrības tehnoloģijas pamatus. META-NET līdzfinansētājs ir Eiropas Komisija.
META-NET veido META jeb Daudzvalodīgās Eiropas tehnoloģiskā savienība (Multilingual Europe Technology Alliance). Šajā tehnoloģiskajā savienībā jau ir iestājušās vairāk nekā 600 organizācijas no 55 valstīm, tostarp pētniecības centri, universitātes, mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī vairāki lieli uzņēmumi.
Latviju META-NET tīklā pārstāv vadošais Baltijā valodas tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts.
Par starptautisko konferenci
Starptautiskā konference “Valoda, tehnoloģijas un Eiropas nākotne” notiks piektdien, 21. septembrī Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas konferenču telpās, Kalpaka bulvārī 12. Tajā uzstāsies Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, Eiropas Komisijas Publikāciju dienesta direktors Harolds Celms, Eiropas Komisijas valodas tehnoloģiju programmu vadītājs Kimmo Rossi, Vācijas Mākslīgā intelekta centra (DFKI) zinātniskais direktors Hans Uškoreits, vadošie Eiropas un Latvijas eksperti. Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties konferencē. Reģistrācija un sīkāka informācija par konferenci: ltrigaconference2012.com.